Viss sākās ar vīziju…
Es gribēju brīvdienas mazajā Kulbas Teardrop treilerītī. Gribēju to noparkot kaut kur pie ūdens un pavadīt tur visu dienu un visu nakti. Vienkārši atpūsties – dzert garšīgu kafiju, smieties, peldēties, fotografēt, kurināt ugunskuru…
Drīz vien sapratu, ka mana vīzija ir nereāla. Vieta, kur nav neviena cita, bet kur ir elektrība. Vieta, kas ir pie ūdens un kur ir atklāta telpa, lai ir gaišs un Noa ir kur skriet.
Uz Enguri braucām bez plāna, kas man ir diezgan neraksturīgi. Piebraucām pie vairākām vietām un vai nu tur nebija vietu, vai nebija forši. Un tad pilnīgi nejauši ieraudzījām šo vietu kādas sievietes pagalmā. Viņa bija ar mieru uz nakti mums šo vietiņu izīrēt un mēs attāpāmies tur, kur mani jau iepriekš bija aizvedusi mana vīzija, tikai vēl daudz, daudz labāk.
Tas bija tāds skaists smaids no Dieva. Viņš jau bija sagatavojis mums perfekto vietiņu un laika apstākļus, lai radītu skaistas atmiņas un atpūstos. Dažkārt sapņi ir lieli un tāli un prasa ilgu laiku un darbu. Un dažreiz sapņi ir mazāki – skaistas, laimīgas brīvdienas dabā. Tas sapnis man piepildījās šajā nedēļas nogalē. Ar visu zvaigžņu vērošanu naktī, gulēšanu treilerītī, izcilu kafiju gultā ar skatu uz jūru (un jā, es ņēmu līdzi kafijas aparātu kempinga brīvdienās), kūpinātu zivju smaržu un “moody” rudens noskaņu nākamajā dienā.
Un te nu mūsu garais foto stāsts. Bija daudz foršu un skaistu lietu šajā nedēļas nogalē, tāpēc arī bildes ir daudz!
Apģērbs man un Noa no Lindex rudens kolekcijas, kuru katru gadu ļoti gaidu, jo tā parasti ir mana mīļākā… un arī šogad pilnīgi noteikti nepieviļ.
