citādāks pavasaris

DSC_6809

Iespējams vairāk kā jebkad agrāk šobrīd tik ļoti svarīgi un atjaunojoši doties dabā un pavadīt laiku tās vieglumā. Šī brīža situāciju noteikti uzlabo fakts, ka laukā ir pavasaris un daba patiešām mostas acu priekšā. Laukā pavadītais laiks paskrien nemanot un šķiet, ka katru reizi, kad aizbraucam uz mežu tas ir pavisam nedaudz izmainījies un ar katru dienu vairāk “atmodies”.

Nevienam nav viegli. Šobrīd nezinu nevienu cilvēku, kuru šī brīža situācija vairāk vai mazāk neietekmētu negatīvi. Un tomēr, laikam pa saviem īsajiem 30 gadiem, ejot cauri grūtiem dzīves posmiem, esmu iemācījusies, ka viss patiešām ir pārejošs un tam, KĀ mēs ejam šiem posmiem cauri ir liela nozīme. Ir situācijas, kur skatos atpakaļ un man par sevi jāsmejas. Tik daudz drāmas, asaru un bezcerības par lietām, 

kas atrisinās dažu mēnešu laikā. Un vēlāk ir bijis jānožēlo, ka tie grūtā posma mēneši pavadīti gaužoties un sūdzoties, kaut varēja taču būt daudz savādāk. Es nezinu, cik ilgi šis viss ilgs, es nezinu, kāds ir atrisinājums, es nezinu, kāda dzīve izskatīsies, kad tas viss būs beidzies… taču es zinu, ka šodienas izvēlei jebkurā situācijā ir nozīme rīt. 

Te es nerunāju par to, ka uzliekam sev nereālas ekspektācijas par visām lietām, ko panāksim līdz ārkārtas stāvokļa beigām. Tās ilūzijas šķiet mums visiem sāk lēnām izplēnēt. Ja viss ritētu tā, kā biju iztēlojusies līdz šim brīdim man jau būtu jāizšķiro un jāiztīra katrs mājas stūrītis, jāiemāca bērnam lasīt, pašai būtu jāpabeidz pāris iesāktās grāmatas, un, protams, jāiziet kāds no piedāvātajiem online kursiem… Ha! 

Tikmēr dzīve joprojām rit savu gaitu un, lai gan ir daudz plānu, kas atcēlušies, tādējādi radot vairāk brīva laika, ir tik daudz lietu, kas ikdienu padarījušas aizņemtāku kā jebkad, jo darbs no mājām patiešām arī nozīmē darbu un tam pa vidu viens zēns, kurš ir kārs uz pasaules izzināšanu un kuram pasaule un ikdienas ritms arī šobrīd sagriezušies kājām gaisā. 

Visi iecerētie pārspīlētie plāni kā vienmēr izkūst dzīves realitātes priekšā. Bet es jau esmu pieradusi! Man tā notiek bieži – uzlikt sev nereālas ekspektācijas un tad vilties pašai sevī. Tagad tikai esmu iemācījusies par sevi nedaudz pasmieties. 

Neskatoties uz visām ikdienas lietām, tomēr cenšos saglabāt pozitīvu attieksmi un rūpēties par savu un ģimenes mentālo veselību. 

Šeit ir dažas lietas, kas man palīdz:

  • Daba – ar to arī iesāku šo ierakstu un šeit arī pievienošu foto no kādas ļoti saulainas un siltas pastaigas. Tā kā šobrīd patiešām ievērojam visus piesardzības pasākumus un nekur neejam, ja tas nav absolūti nepieciešams, došanās dabā ir kļuvusi par dienas labāko daļu. Tur varam uzelpot, izvēdināt galu, izjust plašumu. Arī mazais var izlikt visu uzkrāto enerģiju un kārtīgi izskrieties, uzkāpt kokā, izzināt un izaicināt sevi. Tās ir lietas, kas viņam ļoti pietrūkst un ir tik vajadzīgas ikdienā. Daba arī atnes kaut kādu drošības sajūtu, jo tur viss ir stabili, tur viss rit savu gaitu, tur ir viegli aizmirsties.
    Protams, atceramies, ka došanās dabā nenozīmē drūzmēšanos atzīmētajā dabas takā vai purva laipā. Arī vienkāršs mežs bez atzīmes “dabas taka” var būt vienlīdz skaists un iespaidīgs. 
  • Sociālā distancēšanās ne tikai fiziski, bet arī sociālajos tīklos – jau trešajā ārkārtas stāvokļa dienā no telefona izdzēsu facebook aplikāciju. Sapratu, ka tajā pavadu tik daudz laika un piepildu sevi ar nevajadzīgām bailēm no nezināmā vai ar dusmām pret cilvēkiem, kas veic ārkārtīgi bezatbildīgas izvēlēs. Neviena no šīm sajūtām nav produktīva un nevienam nepalīdz. Atļauju sev izlasīt ziņas no uzticamiem avotiem vienreiz dienā. Palieku informēta un rīkojos atbildīgi, taču nepiepildu sevi ar informāciju, kas bieži vien ir nekas vairāk kā tikai kāda cita (kurš visbiežāk nav attiecīgās jomas speciālists) viedoklis. Tāpat arī brīvi izmantoju pogu “atsekot”, kad vien izjūtu tādu vajadzību. Jāizšķiro ne vien aizkrautās atvilktnes un skapji mājās, bet arī tas, kā, cik un cik kvalitatīvi patērējam sociālos tīklus. Ja ir grūti izlemt, kam sekot un kam nē, iesaku izvērtēt, kādas sajūtas rodas, apmeklējot šī cilvēka profilu. 
  • Runājot par skapju šķirošanu… turpinu pamazām iet cauri skapjiem, skapīšiem un atvilktnēm. Man nesanāk tā uzreiz vienā dienā. Tad vienkārši sevi sabiedēju ar to darba daudzumu un negribas pat ķerties klāt. Bet, ja daru to pa vienai atvilktnei, tas izdodas daudz labāk. Un, jo tīrāka un kārtīgāka kļūst vide tev apkārt, jo tīrākas un “nesamudžinātākas” paliek arī domas. Šī sakarība man nostrādā vienmēr. 
  • Ēteriskās eļļas mūsu ģimenē kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, taču šobrīd tās ir noderīgākas kā jebkad agrāk. Tas, ka autentisku ēterisko eļļu ietekme uz mūsu stresa līmeni, hormonu sintēzi, miegu un kopējo labsajūtu ir zinātniski pierādīta dažādos pētījumos ir nenoliedzami, taču mani joprojām pārsteidz, cik to ietekme var būt jūtama un piedzīvojama ikdienā. Šobrīd vairāk par jebko citu meklēju veidus, kā saglabāt mieru un skaidru prātu un šis ir tas instruments, kas tiešām palīdz. 
  • Mūzika palīdz izmainīt atmosfēru mājās vienmēr. Un šobrīd to bieži nepieciešams izmainīt. Vai zināji, ka ir izpētīts, ka cilvēka impulss ir klausīties bēdīgu mūziku, kad jūtamies bēdīgi un priecīgu, kad jūtamies laimīgi? Noteikti esi pati to pamanījusi… man noteikti tā ir. Šobrīd daru pretēji. Klausāmies mūziku, kas paceļ garastāvokli, nes cerību un iedvesmo!
  • Ēdiens. Pirmās dienas, esot mājās, likās, ka visa dzīve ir tikai par un ap ēdienu un ledusskapja durvis biežāk ir vaļā nekā ciet. Ātri vien sapratām, ka šis nav pats labākais variants un šobrīd esam iegājuši pārdomātākos ēšanas paradumos. Tā kā uz veikalu ejam maksimāli reti un nav iespējas vienkārši aizskriet pēc kaut kā garšīga, nākas izlīdzēties ar to, kas ir. Un, ja nepērkam neveselīgus našķus, to mājās vienkārši nav. Un, protams, jo labāk ēdam, jo labāk jūtamies, jo skaidrākas domas, jo labāks miegs, jo lielāks miers mājās… viss darbojas ķēdītē, kurai patiesībā diezgan viegli izsekot. 
  • Pašizaugsme. Lai kā gribētos vienkārši sēdēt un iet cauri vienam Netflix seriālam pēc otra, tas noteikti nebūs tas, ko gribēsies atcerēties pašam priekš sevis no šī laika. Man pašai Netflix vispār asociējas ar tādu kā pieaugušo knupīti. Kad gribas aizbēgt un atrast kādu ātro mierinājumu, tad neviļus ieslēdzas kāds seriāls. Un noteikti arī vakaros atpūšamies ar kādu seriālu. Tomēr visam haosam pa vidu cenšos pavadīt laiku, noklausoties kādu vērtīgu podkāstu, audio grāmatu, lasot, rakstot, lūdzot, pārdomājot savas attieksmes un izvēles. Gribas otrā pusē iznākt labākai kā pirms tam. Kaut par kripatiņu… gribas no šī visa iemācīties kaut ko vērtīgu. Gribas, lai arī pēc šī trakā laika nav par sevi jāsmejas. Gribas sev pierādīt, ka tomēr esmu iemācijusies kaut ko no tiem citiem grūtajiem laikiem. 

Šo, protams, varētu turpināt ar pārspīlēto roku higiēnu, visu virsmu tīrīšanu un dezinficēšanu, daudzajām lietām, ko esmu iemācījusies pasūtīt ar piegādi un vēl vairāk citām lietām bez kurām iemācāmies dzīvot. Varētu uzrakstīt vēl garāku sarakstu ar visām lietām un aktivitātēm, kas šobrīd trūkst, biedē, vienkāršiem priekiem, ko esam uztvēruši pašsaprotami… bet šis saraksts mūsu visu prātos un sirdīs ir garš tāpat un nav vajadzības to pasvītrot. 

Lai man un tev izdodas saglabāt mieru, cerību un mīlestību šajā galīgi ne vieglajā laikā. Lai mums izdodas otrā pusē iznākt labākmiem, mīlošākiem, pateicīgākiem un iecietīgākiem. 

Priecāšos, ja komentāros padalīsises ar lietām, kas šajā laikā palīdz tev un tavai ģimenei?! 

Apģērbs no Lindex

Tevi varētu interesēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *